"Z torņu" būvnieki tika atzīti par vainīgiem blakus būvlaukumam esošās XIX gadsimta beigās celtās divstāvu mūra ēkas plaisāšanā un novešanā līdz avārijas stāvoklim. Šo ēku viņi atpirka.
Būvinspekcija apsekoja objektu un sastādīja aktu par būvniecības apturēšanu, pamatojoties uz to, ka ir atkāpes no saskaņota tehniskā projekta. Būvnieki neuzskatīja par iespējamu apturēt būvdarbus.
RD Pilsētas attīstības departamenta noslēgtais līgums ar AS „Dienvidu tilts” būtiski atšķiras no konkursa nolikuma. VK veiktajā tilta būvniecības revīzijā par izšķērdētiem atzīti 27 miljoni latu
Halles būvniecības procesā aktīvi bija iesaistītas tobrīd pie varas esošas amatpersonas. „Merks” par halles celšanu izdevīgi ieguva 18ha zemes pie Arēna Rīga no RD. Teritorijai nebija detālplānojuma.
RD atjaunoja krasta līniju un paziņoja, ka pārējie ezerā sabērtie būvgruži esot sala, un tā pēc Civillikuma piekrītot valstij, tātad lai tad valsts arī tiek galā.
Ķīšezerā nelikumīgi tika sabērti būvgruži vairāku ha platībā, lai tur varētu būvēt it kā atpūtas kompleksu. Reģionālā vides pārvalde izdeva lēmumu, ka būvgruži jāizvāc un jāatjauno krasta līnija.
Minētajam projektam bija plānots iznomāt krastmalu starp abiem tiltiem; krastmalas nostiprinājuma viena metra noma bija paredzēta 2Ls gadā līdz objekta nodošanai ekspluatācijā, 5Ls - pēc nodošanas.
Vicemērs A.Šlesers bija sagatavojis rīkojumu bez konkursa nodot zemi nomā uzņēmējam, kurš plāno uz Daugavas ūdens izveidot vietu ar bāriem, restorāniem, kafejnīcām, viesnīcām, jahtu piestātnēm un tml.
Notikusi nelikumīga būvniecība. Veiktie darbi nav uzskatāmi par vecās kaskādes remontu, kas tur bija paredzēti, bet gan par pamatīgu pārbūvi, kas veikta bez nepieciešamās saskaņošanas.
Būvatļauja bija izdota ēkas rekonstrukcijai, tika solīts veco koka ēku pacelt uz jaunbūvējamās daļas un restaurēt kā oriģinālu. Veco koka ēku nojauca ar buldozeru.
Būvatļauja bija izdota ēkas rekonstrukcijai. Veco koka ēku nojauca ar buldozeru.
2000.gadā bez VKPAI saskaņojuma tika uzsākti zemes darbi. Inspekcija apturēja būvniecību, kad atklājās relatīvi labi saglabājušies nocietinājuma kompleksi.
Satversmes tiesa atzina Rīgas teritorijas plānojuma daļu 2006. – 2018.gadam, kas attiecas uz Rīgas brīvostas teritoriju, par neatbilstošu Satversmei un spēkā neesošu. Spriedums tika ignorēts.
Panorama Plaza veikala karkasa būvniecība notikusi bez būvatļaujas, ignorējot būvniecību regulējošos normatīvos aktus.
Laikā, kad notika būvniecība, Pilsētās attīstības plānā šī teritorija bija iezīmēta kā dabas pamatnes teritorija.
Pēc pirmo dzīvojamo māju būvniecības sākuma, vietējie iedzīvotāji uzsāka protestus un iesniedza prasību tiesā, kas būvniecību ir apturējusi līdz lietas izskatīšanai.
Šajā vietā tika plānota 20ha apbūve ezera krastā, neizstrādājot detālplānojumu. Daļa apbūvei paredzētās zemes atrodas applūstošā teritorijā, kur pēc Aizsargjoslu likuma būvniecība nebija atļaujama.
Rīgas pilsētas Arhitekta kolēģija izvirzīja nosacījumus, ka nedrīkst sašaurināt ietvi, jumta plaknes slīpumu jāparedz analogu blakus esošās ēkas jumta plaknei. Šie nosacījumi nav ņemti vērā.
Pilsētas attīstības plāns un apbūves noteikumi šajā vietā paredzēja dabas pamatnes teritoriju. Īsi pēc zemes nomas līguma slēgšanas tika atrakti nocietinājuma bastiona fragmenti un uzsākās būvniecība.
Stockmann tirdzniecības centrs uzbūvēts, ignorējot ar VKPAI saskaņoto tehnisko projektu. Ilgstoši tika ignorēta arī prasība izbūvēt divu līmeņu gājēju parēju Gogoļa ielā.
Panorama Plaza veikala karkasa būvniecība notikusi bez būvatļaujas, ignorējot būvniecību regulējošos normatīvus. Būvnieki atzina, ka nav saskaņoti ēkas tehniskie parametri, taču darbi tika turpināti.
Kad notika būvniecība, Pilsētās attīstības plānā šī teritorija bija iezīmēta kā dabas pamatnes teritorija. Projekta ieceri VKPAI sāka skaņot pēc tam, kad pašvaldība bija noslēgusi līgumu ar investoru.
Pretēji prasībai saglabāt Rīdzenes ielu, nododot ēku ekspluatācijā, ielas abās pusēs parādījās stikla durvis. Tikušas ignorētas arī prasības maksimāli saglabāt vēsturisko apbūvi un interjeru.
Vietai nav bijis izstrādāts detālplānojums, līdz ar to satiksmes risinājumi nav līdz galam atrisināti. Tā rezultātā neērtības ir gan gājējiem (par to liecina iemītas taciņas), gan autotransportam.
Ēka neatbilda pilsētas attīstības plānam un apbūves noteikumiem. UNESCO iebilda pret ēkas augstumu un apjomu, kā arī Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas padomes un starptautisko ekspertu ignorēšanu.
